PEDĀLI GRĪDĀ

2012. gada  23. augustā  Ap pulksten 12:55 sēžot mājās gan man, gan Mārcim kļuva garlaicīgi, tādēļ piezvanījām Raineram un uzaicinājām viņu kaut kur pabraukāties ar riteņiem, bet nevienam no mums nebija ideju uz kurieni- pa pilsētu braukāt jau bija apnicis, un nekas cits nenāca prātā. Tā nu es ierosināju braukt uz „Mazo Ansi”. Mārcis piekrita , un arī Raineru pierunājām. Mēs visi domājām,  ka brauciens nebūs ilgs un ap 17:00 būsim mājās.

Par cik nebija daudz laika sakravāties, jo vajadzēja izbraukt pēc iespējas ātrāk, nācās ņemt līdzi to, kas bija pa rokai- es paņēmu dažus cepumus, „ Coca-Colu” 0,5 pudelē, vējjaku, dažas konfektes, šortus-gadījumā ja paliek karstāks, līmlenti, tukšas 0,5 l pudeles avota ūdenim, divas maizes šķēles un telefonu. Mārcis paņēma divas siermaizes, konfektes, jaku, nazi un , protams, arī telefonu. Raineram līdzi bija ūdens pudele, vējjaka, daudz cepumu, jaka, lietus mētelis, mums par prieku, nauda un arī telefons. Ap 13:20 satikāmies un devāmies ceļā.

• 13:20 - dodamies ceļā.
• Pēc 15 minūtēm apstājamies, uz zaļo pieturu (daži no mums), un pārģērbties.
• Vēl pēc 10 minūtēm grāvī ieraugam avarējušu auto Renault Kangoo.
• Apmēram 14:00 saskaramies ar vairākām nopietnām problēmām - ar spēcīgu      vēju, lietu un diezgan augstu kalnu, tādēļ pēc kāda laika apstājamies un ieejam benzīntankā pārlaist lietu.
• Kad lietus mitējas, mēs padzeramies un aptinam Rainera riteņa stūres rokturus ar līmlenti, jo savādāk tie sāpīgi berž rokas.
• Apmēram 14:50 apstājamies pieturā „Mušas” cerot, ka vietas nosaukums neatbilst patiesībai. Mēs paēdam, padzeramies un novelkam jakas, jo pēc kārtējās lietus gāzes ir atkal palicis karsts. Mūs joprojām vajā spēcīgais vējš, kas nopietni apgrūtina braukšanu.
• 15:40 apstājamies pieturā ar daudz cerīgāku nosaukumu – „Saulītes”, lai atpūstos un padzertos.
• Pēc 10 minūtēm apskatām fotoradaru un, lai gan bieži šķita, ka mēs līdz galam netiksim, beidzot jūtam, ka drīz būsim klāt.
• Ap 16:00 esam klāt, bet vispirms braucam uz Pilskalnu avotu paņemt ūdeni.
• Kad ūdens paņemts, un Mārcis līdz potītēm iebridis dubļos, dodamies apskatīt tuvumā esošās BMX trases.
• Sēžot augstāk nekā tu, lasītāj, starp mums izcēlās strīds par to cik augsts ir BMX trases starta paaugstinājums. Tā nu mēs, joprojām paliekot katrs pie sava viedokļa, devāmies uz „Mazo Ansi”. Es braucu pa asfaltu, savukārt Mārcis ar Raineru brauca pa taisnāko ceļu – pāri zālei un grantij.
• Ap 16:25 mēs satikāmies, nolikām riteņus, nolikām somas un apsēdāmies priecājoties par to, ka bijām sasnieguši mērķi, lai gan katram no mums ceļa laikā gribējās braukt atpakaļ.
• No 16:30 mēs izpriecājāmies, pļāpājām un ne par ko nesatraucāmies, jo Mārcis sarunāja busiņu, kurš mūs un mūsu riteņus aizvedīs mājās pulksten 19:00.
• Ap 17:10 mēs lēkājām pa batutu, un es atradu 1 eiro (droši vien tāpēc, ka esmu visacīgākais no visiem J ).
• 17:40 jau paliek garlaicīgi, un mēs ar nožēlu secinām, ka šeit ar eiro norēķināties nevar.
• Pulksten 18:15, Mārcis atceras, ka viņa telefons ir palicis pie batuta, un es tam eju pakaļ. Ieraugam, ka Mārcim ir zvanīts trīs reizes, jo izrādās, ka busiņš mums pakaļ tomēr nevarēs atbraukt.
• Šāda ziņa pamatīgi sabojāja mūsu bezrūpīgo garastāvokli, un mēs ātri sakravājām somas un devāmies ceļā.
• Braucot atpakaļ likās, ka ceļš paiet daudz ātrāk nekā turp, un tā arī bija, jo vējš bija norimis, un arī lietus vairs nelija. Mēs nonācām Valmierā 19:02. Tātad ceļā bija pavadītas tikai 40 minūtes.
• Braucot cauri Valmierai, iešāvās prātā doma izveidot šo mājas lapu un doties vēl daudzos ceļojumos ar riteņiem.

Apmeklējiet šo mājas lapu arī citreiz, lai uzzinātu arī par citiem mūsu braucieniem! 

Rakstu veidoja Artūrs Ķ.